Kas izdevīgāks - tilpuma vai caurplūdes sildītāji

No efektivitātes viedokļa izdevīgāki, protams, būtu nevis tilpuma ūdens sildītāji jeb boileri, bet caurplūdes sildītāji. Tie ir efektīvāki tādēļ, ka nepastāv siltuma zudumi – elektroenerģija tiek patērēta tikai tai brīdī, kad siltais ūdens tiek lietots. Turpretī tilpumsildītājs gaidīšanas režīmā patērē aptuveni 1 kWh dienā jeb 30 kWh mēnesī. Tas ir, neiztērējot ne lāsi siltā ūdens, tieši tik daudz jāmaksā par to, ka siltais ūdens ir pieejams. Salīdzinājumam – aptuveni tikpat daudz mēnesī patērē ledusskapis.
Caurplūdes sildītājam vajadzīga pietiekami liela jauda un visbiežāk arī trīs fāžu pieslēgums. Viss gan atkarīgs no tā, cik liela caurplūde paredzēta. Lai, piemēram, nodrošinātu 40° siltu ūdeni ar caurplūdi 6 l/min (tas ir aptuveni tik, cik nepieciešams, lai nodrošinātu kvalitatīvu ūdens daudzumu dušai), nepieciešams sildītājs ar 12 kW jaudu. Tas attiecīgi nozīmē 20 A un trīs fāžu pieslēgumu. Ja mājā atrodas vēl kāds jaudīgs patērētājs, tad jādomā, kā šo slodzi sadalīt – ja kāds gribēs reizē karstu ūdeni un elektrisko sildītāju, tad drošinātāju atslēgšanās puslīdz garantēta. Ja caurplūde ūdens krānā ir lielāka par sildiekārtai norādīto, tas nepaspēs uzsilt. Taču ir risinājums – jaucējkrāni ar mazāku caurplūdi. Nelielākai ūdens strūklai ir paredzēta, piemēram, sava dušas klausule. Tādēļ jāsamēro sildītājs un ūdens krāns. Dažkārt klienti sūdzas, ka 12 kW ir par maz. Arī tad, ja viens no ģimenes mazgājas, bet otrs tobrīd vēlēsies izskalot savu krūzīti siltā ūdenī virtuvē, ar 12 kW nepietiks, tādēļ iesaka nodrošināties ar 18 kW jaudu. Protams, caurplūdes sildītāji ir daudz komfortablāki – mazs izmērs, silts ūdens ir vienmēr, taču vēl un vēlreiz jāatceras par ikdienas paradumiem. Tieši tādēļ caurplūdes sildītāju vai boileru lietošana prasa paradumu maiņu ģimenē – vajadzētu pakontrolēt, lai siltais ūdens nelīst nelietderīgi. Dušai ideāli būtu 38° ūdens temperatūra, ir firmas, kas ražo ūdens krānus ar iebūvētu termostatu, kas nodrošina vajadzīgo temperatūru. Kā spiežam, tā līst ūdens ieregulētajā temperatūrā. Reiz Energoefektivitātes centrā bija kāda kliente, kura skaidroja, ka dzīvoklis viņai ir ļoti auksts, tādēļ katru vakaru viņa 40 minūtes stāvot karstā dušā. Šai laikā aiztek aptuveni 200 l karsta ūdens – no efektivitātes viedokļa izmantot elektrisko telpu sildītājus gan iznāktu ekonomiskāk. Jārēķina, kā izdevīgāk izmantot silto ūdeni. Piemēram, iet vannā ir aptuveni trīsreiz dārgāk nekā saprātīgi nomazgāties dušā; saprātīgi – tas nozīmē, ka krāns tiek aizgriezts ik reizi, kad ūdeni nelieto. Ir klienti, kas apgalvo, ka 80 l trīs cilvēki nomazgāties nevar. Ir pārbaudīts, ka pat 4 pieauguši un, sacīsim tā, iespaidīgu ģeometrisku izmēru cilvēki var nomazgāties, izmantojot 80 l boileri. Principā četru cilvēku ģimene mēnesī, saprātīgi izmantojot 80 l tilpuma sildītāju un lietojot dušu diendienā, mēnesī vidēji patērē 101 kWh. Šāds pētījums izdarīts, ar speciālu skaitītāju analizējot ģimenes siltā ūdens patēriņu vannas istabā 16 mēnešu garumā. Protams, ziemā patēriņš ir lielāks, vasarā mazāks. Un otrādi – tie paši četri cilvēki ar nesaprātīgu saimniekošanu var patērēt daudz vairāk – uzregulēt lielu temperatūru, ūdens krānu turēt vaļā visu laiku, kamēr cilvēks atrodas vannas istabā, un tamlīdzīgi. Praksē bijuši pat gadījumi, ka boilerim noregulēta tāda temperatūra, ka cauri izolācijai pat korpuss sakarsis. Šādos gadījumos ar tāda paša tilpuma boileri patēriņš četriem cilvēkiem mēnesī var sasniegt pat 300 – 400 kWh un pat vairāk.